Jauniešu stāsti

Elīna

Pēc 9. klases beigšanas ļoti vēlējos iestāties arodskolā "Dzīvesprieks" un biju priecīgi satraukta, kad man tas izdevās. Tagad pēc Dzīvesprieka beigšanas manas spilgtākās atmiņas par šiem pavadītajiem 2 gadiem ir šādas - mums bija vislabākie skolotāji, kuri vienmēr saprata mūs - jauniešus. Bijām kā viena ģimene, bieži varējām uzticēt skolotājiem savus sirds noslēpumus. Patika arī tas, kā mēs pavadījām brīvo laiku. Tās bija interesantas sarunas vakaros kopā ar draugiem istabiņās. Ļoti patika kopīgie braucieni uz dažādiem pasākumiem, piemēram, pārgājiens gar jūru un brauciens ar laivām. Arī tas, ka mēs paši varējām rīkot pašu izvēlētus pasākumus, tas ir -karnevālus, popielas, piedalīties dažādos pulciņos. 

Ar  prieku atceros laiku, kad mācījos šeit. Te es guvu pirmās iemaņas darbā kā pavāra palīgs. Par to paldies Dzīvesprieka labajām pavārītēm.  
Pabeidzot Dzīvesprieku, domāju ko darīt. Bija šaubas, vai varēšu sekmīgi mācīties tālāk. Tagad man par toreizējām domām jāpasmaida, un zinu, ka galvenais ir uzdrošināties. Pateicoties Dzīvesprieka stipendijai, trīs gadus turpināju mācības Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā, lai kļūtu par pavāru. Skolu beidzu 2013.gada vasarā, kvalifikācijas eksāmenu nokārtoju ar atzīmi -8. 

Mans novēlējums tagadējiem Dzīvesprieka audzēkņiem – galvenais, esiet drosmīgi! Pamatskolu beidzot, nebaidieties spert nākošo soli, lai pārbaudītu savas spējas un katrā ziņā mācieties tālāk. Pieaugušo darba dzīve pagaidīs, bet jaunas zināšanas vislabāk iegūt var tikai jaunībā. Tad dzīvē paveras pavisam cits apvārsnis. Ja paši nesabojāsiet šodienu, ārpus ikdienas Jūs gaida ļoti daudz kas skaists un pozitīvs.  
       Bijusī Dzīvesprieka audzēkne Elīna

Atgriezties uz veiksmes stāstiem