Meiteņu klubiņa brauciens pie Irlavas bērnu nama bērniem!
Man patika taisīt tās mantiņas un spēli. Tā taisīšanās un gatavošanās braucienam ir interesanta un paņem daudz laika, bet tad kad tu zini, kas tavas mantiņas ņems rokās, tad tev kļūst tik silti un priecīgi ap sirdi, jo tās ir dāvanas Ziemassvētkos mazajiem ķipariem. Man ļoti patika, ka mazie bija tik priecīgi par tām mantiņām. Man patika arī kā Liene vadīja tās spēles. Viņiem arī patika un tas bija forši. Es visu laiku skatījos uz to puisīti, kas kaunējās piedalīties spēlē kopā. Tas puisītis atgādināja mani. Tad, kad es biju mazāka es gandrīz nokļuvu bērnu namā un es tagad priecājos par to, bet reizē es arī skumstu pēc savas īstās ģimenes. Man brīžiem liekas, kas es esmu tāda pati kā tie bērni, kuri dzīvo bērnu namā.
Paldies Liene, par to, ka aizvedi mūs uz turieni, jo es varēju redzēt kā dzīvo bērnu namā mazuļi.
/Ērika Špakovska/
Gatavojāmies ilgi šim braucienam. Visas meitenes cītīgi šuvām mantiņas un gatavojām spēli. Spēle bija ar kājām spēlējamais CIRKS, šī spēle tiešām bija izdevusies, tā bija krāsaina un liela, bērnos tos izraisīja interesi. Mantiņas bija šūtas no sirds, jo zināja kur tās mantiņas nonāks.
Braucienu gaidījām ilgi ar nepacietību, līdz to bijām sagaidījušas un, kad devāmies ceļā bijām nedaudz satrauktas, un plānojām kā ar šiem bērniem pavadīsim laiku. Kad beidzot bijām galā, tad savākušas dāvaniņas devāmies iekšā iepriecināt mazo bērniņus. Bērni mūs sagaidīja, cits smaidīja un nāca klāt, cits kautrējās. Pašas arī bijām nedaudz sabijušās, bet tad jau iejutāmies un devāmies rotaļās. Bērni bija tik atvērti un priecīgi par to, ko pasniedzām viņiem. Katrs bērniņš bija atradis sev kādu draudzeni no mūsu meiteņu grupas.
Pašai man ļoti patika šis brauciens, mantiņas arī šuvu ar lielu entuziasmu un gribēju, lai šie bērniņi saņem pēc iespējas vairāk. Kad bijām tur, es uzreiz jau iejutos bērnu vidū un metos sarunās ar viņiem, galvenais bija bērniem parādīt savu drošību. Ja man godīgi jāsaka, es pat negribēju mājās braukt, jo šie bērni bija tik jauki un mīļi, negribējās viņus atstāt. Vēl aizbraucot mājās, ilgi un dikti domāju par šiem bērniņiem. Brauciens tiešām bija izdevies un jauks.
/Eva Zlaugotne/
Ir ko teikt?



